Maijs ir Mentālās veselības mēnesis, kurā atklāti runājam par problēmām, kas tieši skar mūsu dzīves. Radošie ļaudis – mūziķi, mākslinieki, literāti – ļoti bieži saasināti uztver norises gan personīgajā dzīvē, gan sabiedrībā, pārlieku emocionāli reaģē uz notikumiem, un bieži paši iedzīvojas mentālajās problēmās. Tāpēc “Fonds Līdzskaņa” uzsāk atbalsta kampaņu mūziķiem, kuri gan pandēmijas, gan kara Ukrainā, gan citu iemeslu dēļ saskārušies ar mentālās veselības sarežģījumiem. Kampaņas noslēgumā – 2022. gada 17. septembrī – Rīgā tiks organizēts Mūziķu labdarības skrējiens ar vadošo Latvijas mūziķu, radiostaciju un mediju piedalīšanos, lai vāktu līdzekļus grūtībās nonākušu mūziķu atbalstam, nodrošinot viņiem psiholoģisko atbalstu.
Jautājums:
- Kāpēc tieši radošo profesiju cilvēki ir paaugstināta riska grupā, saskaroties ar psiholoģiskām problēmām?
Mūs konsultē klīniskā un veselības psiholoģe Liene Grantiņa:
- Protams, būtu pārāk vienkārši apgalvot, ka kādu profesiju pārstāvjiem ir lielāks risks iedzīvoties mentālās problēmās, jo cilvēka psihei ir ļoti sarežģīta uzbūve, to neietekmē tikai atsevišķi faktori kā profesijas izvēle, dzīvesveids vai temperaments. To, cik viegli mēs panesam dzīves satricinājumus, nosaka mūsu spēja adaptēties jaunā situācijā.
Tomēr, no otras puses, radošo profesiju pārstāvji pēc sava temperamenta un rakstura bieži vien mēdz būt līdzīgi – vairāk mākslinieciskā tipa un melanholiskā temperamenta pārstāvji, tādēļ šādiem cilvēkiem var būt lielāka tendence ieslīgt depresīvā stāvoklī, rasties lielas psiholoģiskas problēmas līdz pat suicidālām domām. Kaut arī, nenoliedzami, ne visiem būs mentālas problēmas. Nevar noliegt, ka pandēmijas ierobežojumu noteikumi, liegums darboties savā sfērā un nozarē ļoti ietekmējis arī radošo cilvēku mentālo stāvokli, garīgo veselību. Tagad, kad it kā atgriežas aktīvāka radošā dzīve – koncerti, izrādes, aktīvs darbs – teorētiski visam būtu atkal jābūt kārtībā. Taču mentālā veselība tik vienkārši neatgriežas “pirmskrīzes” stāvoklī. Tieši otrādi, darbs atgriežas, bet problēmas paliek...
Covid-19 pandēmija un arī pašlaik notiekošais karš Ukrainā visvairāk ietekmēja un ietekmē radošo profesiju pārstāvjus: kad mūsu valstī aizliedza koncertus, teātra izrādes, izstādes, pasākumus u.c., radošās profesijas pārstāvji palika bez darba, bez ienākumiem, bez cerībām par situācijas uzlabošanos. Tāpēc daudziem bija ļoti augsts depresijas līmenis, trauksme, suicidālas domas u.c. mentālas problēmas.
Jo vairāk agresīvu jūtu un emociju cilvēks ir izjutis un jo spēcīgāk viņš tās ir apspiedis, jo smagāka viņam būs depresija. Jo psihisko problēmu pamatā ir uzkrātās negatīvās domas (niknums, naids, aizkaitinājums un aizvainojums) par apkārtējo pasauli un sevi pašu. Tāpēc, lai labāk adaptētos dažādās dzīves situācijās, ir jāmaina pasaules skatījums no negatīvā uz pozitīvo un jāmaina pieeja problēmas risināšanai. Un, protams, par to ir jārunā, jāpiedāvā radošajiem cilvēkiem iespējas un palīdzība.
Cilvēka psihi ietekmē daudzi iekšēji un ārēji faktori. Iekšējie faktori ir cilvēka skatījums uz dzīvi, dzīvesspēks, aktivitātes līmenis, iepriekšējā dzīves pieredze u.c., kas nosaka, vai mūsu gaidas no dzīves būs pozitīvas vai negatīvas. Ja tās ir negatīvas, tad tās veicina depresivitāti. Pie ārējiem faktoriem jāmin cilvēka ģimenes stāvoklis, sociālais atbalsts, sociālais stāvoklis, vides ietekme, darba iespējas... Tas viss ietekmē cilvēka pašizjūtu. Piemēram, ir pētījumi, kas parāda, ka darba zaudēšanas gadījumā vīriešiem ir daudz augstāks risks suicidālām domām un depresijai nekā sievietēm.
IR LAIKS RUNĀT! Ir laiks rīkoties!
