Drīz būs apritējuši divi gadi kopš dziedātāju, komponistu un dzejnieku Ūdrīti (Rolandu Balodi-Ūdri) notrieca auto. Ārsti prognozēja, ka viņš visticamāk neizdzīvos vai arī atlikušo dzīvi aizvadīs veģetatīvā stāvoklī. Taču, pateicoties mediķu kompetencei, sabiedrības finansiālajam un emocionālajam atbalstam, un nenoliedzami arī mūziķa gara spēkam, noticis neticamais un Ūdrītis atveseļojas.
Atlabšana par spīti prognozēm
Gaiļezera klīnikas reanimācijā Ūdrītis tika ievests ar dzīvībai bīstamām traumām – vairākās vietās lauztu galvaskausu, smadzeņu kontūzijām, ribu lūzumiem, saspiestām plaušām, iekšējo orgānu plīsumiem u.c., kam sekoja koma. Viņš neizrādīja apziņas pazīmes un bija pieslēgts pie elpināšanas aparāta. Taču Rolanda sieva, mūziķe un rakstniece Ilona Balode-Ūdre, nezaudēja cerību. Neatlaidīgi katru dienu viņa apciemoja vīru un par spīti tam, ka nesekoja nekāda atbildes reakcija, runāja ar viņu un atskaņoja viņa mūziku. Pēc vairāk nekā diviem slimnīcā pavadītiem mēnešiem patiešām notika brīnums - Ūdris lēnām sāka mosties un sāka pats elpot!
Pirmie soļi pretī komunikācijai
Pirmie saziņas mēģinājumi bija, izmantojot īkšķi, bet turpmākos trīs mēnešus, pateicoties Siguldas slimnīcas rehabilitoloģijas nodaļas vadītājas Dr. Ritas Seskes izrādītajai iniciatīvai un profesionalitātei, viņš apguva jau pilnvērtīgāku veidu, kā sazināties ar tuviniekiem. Par Ūdrīša „tiltu“ ar ārpasauli kļuva viņa sieva un arī pārējie ģimenes locekļi nu ir pielāgojušies jaunajai dzīves situācijai. Nenoliedzami šis traģiskais negadījums pilnībā izmainīja gan Ūdrīša, gan viņa ģimenes dzīvi.
Katru dienu neliela uzvara
Lai arī priekšā vēl ir ļoti ilgs ceļš, fakti apliecina, ka ieguldītās pūles attaisnojas. Taču, lai turpinātu atlabšanu, Ūdrim ikdienā nopietni jāsadarbojas ar rehabilitācijas komandu – fizioterapeitiem, logopēdu, ergoterapeitu. Viņš jau periodiski dodas uz dažādām rehabilitācijas procedūrām. Piemēram, trīs septembra nedēļas mūziķis pavadīja rehabilitācijas centrā „Jaunķemeri“.
Kopš Lieldienām Ūdrīša ģimene ir pārvākusies uz Ventspili un izmanto tur pieejamās rehabilitācijas iespējas. Un atlabšanas proces turpinās - mūziķim vairs nav nepieciešama gastronoma mākslīgajai barošanai un viņš pats ir spējīgs paēst. Līdz ar to paveras iespējas dažādām ūdens procedūrām. Jaunajā gadā plānots uzsākt nodarbības Ventspils peldbaseinā, vēl tikai jāatrod atbilstošs speciālists.
Atpakaļ pie mūzikas
Pēc „pārdzimšanas“, kā mūziķa atveseļošanās fenomenu dēvē viņa sieva, tautā iemīļotais mākslinieks mazpamazām atgriežas pie radošām izpausmēm un pat ir sacerējis dzejoli. Ūdrītis apgūst pasauli no jauna - runāt, lasīt, rakstīt un arī dziedāt - par spīti tam, ka balss saites pēc mākslīgās elpināšanas aparātiem ir ļoti cietušas. Taču bez mūzikas Ūdrītis nevar. Lai arī viņš ir sācis trenēties spēlēt sintezatoru, mūziķa sirds viemēr piederējusi ģitārai un kopā ar terapeiti Ilonu Ūdris neatlaidīgi to apgūst no jauna. Tas ir viņam interesants, taču sarežģīts process. Tā kā mūziķa ķermeņa kreisajā pusē vēl nav atgriezušās kustības, Ilona ar viņa kreisās rokas pirkstiem nospiež vajadzīgās stīgas, bet viņš tikmēr ar labo roku spēlē.
Brīnums pēc brīnuma
Katru panākumu viņa ģimene sauc par brīnumu un tādu nu jau ir daudz. Ir atgriezusies atmiņa, viņš mācās ģērbties, apkopties, orientēties laikā un telpā, kļūst spēcīgāks, mācās noturēt līdzsvaru, pārsēsties no gultas uz krēslu. Progress ir acīm redzams. Pasaules medicīnas praksē ir pierādījies, ka cilvēki pēc šādām smadzeņu traumām spēj atlabt, taču tam ir vajadzīgs ļoti ilgs laiks, pacietība, milzīgs darbs un finansiālie līdzekļi.
Ar cerīgu skatu nākotnē
2018.gada janvārī Ūdrītis vēlreiz dosies uz Siguldas slimnīcu, lai veiktu rehabilitācijas kursu. Ģimene aktīvi meklē aizvien jaunas rehabilitācijas iespējas un veidus kā atgriezt viņu pilnvērtīgā dzīvē. Tiek apsvērta arī iespēja nākotnē ārstēties kādā klīnikā ārpus Latvijas. Ūdrītis nepadodas, bet cīnās kā zvērs un tic, ka viņam ar laiku izdosies atkal kāpt uz skatuves un priecēt tautu ar savām dziesmām.
Ūdrītis un viņa ģimene izsaka lielu pateicību par atbalstu!
