Kāpēc rūpes par mentālo un fizisko veselību ir svarīgas ikvienam, bet īpaši tiem, kuru darbs balstās radošumā.
Rudens daudziem sākas ar jaunu darba cēlienu. Pēc vasaras atvaļinājumiem kalendāri atkal piepildās, atgriežas termiņi, sapulces un ikdienas pienākumi. Taču ne vienmēr kopā ar tiem atgriežas arī enerģija. Arvien biežāk tieši pēc intensīva darba perioda cilvēki pamana, ka nogurums nepāriet pat pēc brīvdienām, kļūst grūtāk koncentrēties, zūd motivācija un pazūd prieks par lietām, kas agrāk iedvesmoja.
Šādas sajūtas nav svešas nevienai profesijai, tomēr īpaši izteikti tās izjūt cilvēki, kuru darbs balstās radošumā un nepārtrauktā emocionālā atdevē. Mūziķiem vasara bieži vien nav atvaļinājumu laiks, bet gan gada noslogotākais periods: koncerti, festivāli, mēģinājumi un ieraksti seko cits citam, un, sezonai noslēdzoties, spēku rezerves nereti ir izsmeltas.
Rūpējoties par Latvijas mūziķu labbūtību un mūzikas nozares ilgtspēju, "Fonds Līdzskaņa" šoruden aicina pievērst uzmanību tam, par ko ikdienā mēdzam domāt vismazāk, – savai mentālajai un fiziskajai veselībai.
Radošums nav tikai iedvesma. Tas prasa koncentrēšanos, emocionālu iesaisti un spēju ilgstoši būt klātesošam. Brīdī, kad cilvēks nonāk izdegšanas stāvoklī, pirmā bieži pazūd tieši spēja radīt. Jo mazāk spēka, jo grūtāk rast jaunas idejas, bet tas savukārt rada vēl lielāku spriedzi un neapmierinātību ar sevi.
Kā minēts Eiropas Komisijas veiktajā pētījumā “Profesionālo mūziķu un mūzikas autoru veselība un labklājība ES” par mūziķu mentālo veselību, tieši specifiskā mūziķu darba vide ir tā, kas ietekmē mūziķu veselību un labbūtību.
Neatkarīgi no žanra, kurā mūziķi veido savu karjeru, viņi saskaras ar līdzīgiem izaicinājumiem – augstām profesionālajām prasībām, perfekcionismu, uzstāšanās trauksmi, neregulāru dzīvesveidu un stresu, kas var būtiski ietekmēt gan mentālo, gan fizisko veselību.
Pētījumā izsvērti dažādi riska faktori, kas viennozīmīgi pastiprina gan fiziskās, gan mentālās veselības riskus: finansiālā un profesionālā nedrošība, nepieciešamība apvienot vairākus darbus vai projektus, neregulārs darba laiks, bieža ceļošana un robežu izplūšana starp darbu un privāto dzīvi. Tas viss mūziķim rada papildu slodzi, savukārt mūsdienās neizbēgami papildu stresu uzliek digitālā vide, respektīvi, līdzās mūzikas radīšanai mūziķim arvien biežāk jābūt arī satura veidotājam – nepārtraukti jāuztur klātbūtne sociālajos tīklos, jāpublicē jauns saturs un jābūt sasniedzamam. Tajā pašā laikā palīdzība fiziskās un mentālās veselības jautājumos joprojām bieži ir dārga, grūti pieejama un nepietiekami pielāgota tieši mūziķu profesionālajām vajadzībām.
Pētījumi uzsver nepieciešamību veselības profilaksi iekļaut gan mūziķu izglītībā, gan profesionālajā vidē, veidojot pieejamāku atbalsta sistēmu. Lai gan mūzikas profesija pati par sevi var būt nozīmīgs dzīves piepildījuma un labbūtības avots, ilgtspējīgai karjerai nepieciešams līdzsvars starp spēju radīt un spēju par sevi parūpēties. (Avots: European Commission: The health and wellbeing of professional musicians and music creators in the EU, 2023)
Veselīgs ķermenis un stipra mentālā veselība ir tikpat būtiski mūziķa profesionālajai darbībai kā muzikālās prasmes
Mūzikas nozarē robežas starp darbu un privāto dzīvi īpaši viegli izplūst. Līdzās koncertiem un radošajam darbam mūziķi bieži vien paši organizē projektus, veido saturu sociālajiem tīkliem, komunicē ar partneriem un rūpējas par savas karjeras attīstību. Šāds darba ritms ilgtermiņā var kļūt par nopietnu pārslodzes risku.
Jogas pasniedzēja Anete Zviedre: “Kā jogas pasniedzēja ikdienā redzu, ka izdegšana nereti sākas nevis ar fizisku nogurumu, bet ar ilgstošu nervu sistēmas pārslodzi un nespēju laikus atjaunoties. Arī personīgā pieredze, saskaroties ar veģetatīvās distonijas izpausmēm, man ir ļāvusi dziļāk izprast, cik būtiska ir apzināta elpošana, kustība un spēja atpazīt ķermeņa reakcijas paaugstināta stresa situācijās. Laika gaitā esmu pārliecinājusies, ka nervu sistēmas regulācija nav vienreizējs risinājums, bet gan pakāpeniski attīstāma prasme, kas palīdz saglabāt līdzsvaru gan profesionālajā, gan personīgajā dzīvē. Tādēļ aicinu ikvienu pievērst uzmanību ne tikai darba un atpūtas balansam, bet arī ikdienas paradumiem, kas stiprina emocionālo noturību un veicina ilgtermiņa labbūtību. Plašāk par šo tēmu un praktiskām metodēm stresa mazināšanai stāstīšu fonda "Līdzskaņa" Mentālās un fiziskās veselības dienā 10. septembrī plkst. 13.00, kur vadīšu arī jogas nodarbību.”
Pieteikšanās Veselības dienai: šeit
Pasākumu organizē nodibinājums "Fonds Līdzskaņa".
Pasākums tiek īstenots ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta finansiālo atbalstu.
