Mūzikas nozare bieži tiek idealizēta kā mākslinieciska, radoša un iedvesmojoša vide, kurā valda tikai panākumi, fanu pielūgsme un visa dzīve ir tikai viena vienīga izklaide ar smaidu uz lūpām. Šis spožais tēls, ko redzam sociālajos tīklos un medijos, bieži vien slēpj skarbo realitāti – milzīgu spiedienu, nepārtrauktu stresu un augstu izdegšanas risku, kas apdraud pat pieredzējušākos un talantīgākos mūziķus. Aiz skatuves spožuma un dziesmu vārdiem slēpjas neatlaidīgs darbs, emocionāla intensitāte un izaicinājumi, ar kuriem saskaras ikviens, kurš izvēlējies savu dzīvi veltīt mūzikai.
Pieaugot sabiedrības interesei par mentālo veselību, arvien vairāk uzmanības tiek pievērsts arī mūziķu ikdienai un to emocionālajai labbūtībai.
Labbūtība ir termins, kas raksturo indivīda apmierinātību ar ikdienas dzīvi, ņemot vērā sociālos, ekonomiskos un vides aspektus. Tas ir dzīves kvalitātes, ekonomiskās un ilgtspējīgas attīstības indikators vairākās valstīs un dažādās pētījumu nozarēs, piemēram, darba un nodarbinātības pētījumos. Labbūtības līmenis ir cieši saistīts ar dažādiem faktoriem - apmierinātību ar darbu, savstarpējām attiecībām darbavietā, cerībām par nākotni, darba vidi un organizācijas kultūru, kā arī ar sevis realizāciju, veselību un paradumiem, kas veicina fizisko un mentālo labsajūtu.
Mūzikas paradokss: radīšana dziedina, bet karjera izsīcina
Lai arī mūzikas klausīšanās ievērojami uzlabo emocionālo labsajūtu, pētījumi liecina, ka mūzikas radīšana profesionālā līmenī var radīt tieši pretēju efektu. 2022. gada pētījumā “Mūzika un labbūtība pret mūziķu labbūtību: paradoksa izpēte, kurā muzicēšana pozitīvi ietekmē labbūtību, bet mūziķi cieš no vājas mentālās veselības” kas tika publicēts akadēmiskajā žurnālā “Psychology of Music”, norādīts, ka mūzikas radīšanai ir pozitīva, pat terapeitiska ietekme, tomēr intensīva karjera mūzikas industrijā var veicināt mūziķiem paaugstinātu stresu, trauksmi un depresiju.
Mūziķi, tāpat kā jebkuras citas profesijas pārstāvji, ir dažādi - ar atšķirīgu dzīves pieredzi, personības iezīmēm un emocionālo noturību. Tomēr, neatkarīgi no to atšķirībām un profesionalitātes līmeņa, visi mūziķi saskaras ar līdzīgām problēmām -
nestabili ienākumi, neparedzams darba grafiks, augsts emocionālais ieguldījums, kuru pieprasa šī radošā industrija.
Tiem māksliniekiem, kuri nav redzami topu virsotnēs, finansiālās grūtības un nestabilitāte nav retums. Taču arī tie, kas ir karjeras augstākajos punktos nav pasargāti no emocionālās spriedzes un garīgās veselības grūtībām. 2023. gada pētījumā “Trauksmes, depresijas un labbūtības prognozēšana starp profesionāliem un neprofesionāliem mūziķiem”, kas tika publicēts akadēmiskajā žurnālā “Psychology of Music”, tika analizēti 254 mūziķi no 13 valstīm. Pētījums atklāja, ka profesionāla karjera mūzikā būtiski palielina trauksmi un depresiju - jo augstāks profesionalitātes līmenis (īpaši solo māksliniekiem), jo sliktāka mentālā labsajūta. Šī ir “medaļas otra puse”, kas bieži tiek ignorēta vai to aizēno mākslinieku iespaidīgie publiskie panākumi.
Tāpat nevar aizmirst radošo trauksmi, ar ko galu galā saskaras daži, ja ne visi mākslinieki. Šo spriedzi bieži pastiprina arī mūsdienu sabiedrības prasības - nemitīga klātbūtne sociālajos medijos, kā arī pašas industrijas prasības pēc pastāvīgas produktivitātes un jauna satura radīšanas. Tas rada vidi, kurā mākslinieki bieži jūtas izdeguši, neiederīgi vai emocionāli iztukšoti. Daži nolemj pamest industriju, bet citi turpina - dažkārt uz savas emocionālās labbūtības rēķina.
“Fonda Līdzskaņas” veiktā aptauja par mūziķu mentālo stāvokli 2022. gadā uzrādīja, ka
79% mūziķu ikdienā domā un saskaras ar mentālas dabas problēmām.
Kā liecina aptaujas rezultāti, lielākās problēmas sagādājuši tādi simptomi kā trauksme (59%), ilgstošs nogurums bez pamata (55%), miega trūkums un bezmiegs (45%), depresija (44%), nemotivēta vainas sajūta (37%). Latvijas situācija šajā ziņā nav unikāla, jo līdzīgi rādītāji fiksēti arī citviet Eiropā. Saskaņā ar organizācijas “Help Musicians” un “Musicians Union” veikto pētījumu 2023. gadā, tika atklāts, ka Apvienotajā Karalistē garīgās veselības problēmas skar trīs no 10 mūzikas industrijā strādājošajiem. Lai gan garīgās veselības problēmas kopš 2021. gada ir strauji pieaugušas, zema labbūtība mūzikas industrijā nav jauna problēma - Zviedrijas platformas “Record Union” 2019. gadā veiktais pētījums uzrādīja, ka 73% indie mūziķu cīnās ar garīga rakstura slimībām, bet vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem situācija ir vēl satraucošāka - problēmas skar līdz 80% iesaistīto. Diemžēl šī tendence turpina pieaugt - vairāk nekā 30% mūziķu ik gadu saskaras ar nopietnām garīgās veselības problēmām, un līdzīgi atklājumi parādās arī citos starptautiskos pētījumos.
Grūti noticēt, ka kultūras industrijā strādājoši cilvēki trīs reizes biežāk cieš no klīniskas depresijas, taču tas kļūst saprotami, ņemot vērā nozares unikālos izaicinājumus. Nestabilais darba grafiks (intensīvas ierakstu sesijas, koncertu periodi, kam seko ilgstoši bezdarba posmi), pastāvīgs spiediens no sociālo mediju puses, kā arī ārējie faktori kā diskriminācija, konkurence un darba/privātās dzīves līdzsvara saglabāšanas grūtības rada pastāvīgu emocionālo slogu. Būtisku ietekmi uz labbūtību atstāj arī fiziskās veselības izaicinājumi - nepastāvīgs uzturs, miega trūkums un nogurums, kas bieži vien kļūst par hronisku problēmu šajā profesijā.
Ņemot vērā arī to, cik nepastāvīga un neparedzama ir bijusi nozare pēdējās desmitgades laikā (straujā situācijas maiņa mūzikas patēriņa paradumos, piemēram, straumēšanas pakalpojumu pieaugums, kas likumsakarīgi izjauc iepriekš ierasto mūziķa dzīves kārtību, vēlāk Covid-19 globālie ekonomiskie satricinājumi, utt.), nav pārsteidzoši, ka mākslinieki un nozarē strādājošie profesionāļi var justies uz sabrukuma robežas.
Tas, kas vienam cilvēkam sniedz līdzsvaru, citam var būt spriedzes un pārmērīga adrenalīna avots - jebkura iepriekšminētā apvienošana ar radošu, jūtīgu prātu var radīt situāciju, kurā cilvēks īsti nespēj tikt galā ar situāciju, kurā viņš atrodas.
“Mentālā veselība nav tikai mūziķu vai mūzikas industrijas profesionāļu personisks jautājums – tā ir visas nozares kopēja atbildība. Lai sadarbībā saglabātos līdzsvars, ir būtiski rūpēties par abām pusēm. Ja uzmanība tiek veltīta tikai vienai iesaistītajai lomai, var pazust savstarpējā izpratne un izsīkt radošais dialogs. Mūziķi bieži tiek sagatavoti tehniski, bet ne emocionāli, un līdzīgi arī industrijas profesionāļi nereti iemācās rūpēties par citiem, bet ne par sevi. Mentālā veselība ir neredzamais instruments gan uz, gan aiz skatuves – ja tas nav līdzsvarā, cieš radošums, sadarbība un ilgtspēja. Mums ir jāveido vide, kur radošums netiek barots uz izdegšanas rēķina, un kur cilvēcība, izglītība, veselīgu robežu izpratne un strukturēts atbalsts kļūst par pamatelementiem visiem, kas veido mūziku un mūzikas ekosistēmu.”
Kamēr 30% mūziķu cīnās ar garīgo labsajūtu, tikai 12% nozares uzņēmumu sistēmiski iegulda mentālās veselības programmās.
Paaudžu atšķirības šajā kontekstā arī ir būtiskas - jaunie mākslinieki bieži ienāk nozarē ar augstu motivāciju, degsmi un vēlmi realizēt savu radošo potenciālu, taču sastopas ar ļoti augstām prasībām, kuras nav iespējams ilgstoši izturēt bez pienācīga atbalsta. Pēc 2023. gada “Help Musicians” pētījuma datiem 30% mūziķu saskaras ar zemu garīgo labsajūtu, un tas visvairāk ietekmē tieši jaunos mūziķus. Uz jaunajiem mūziķiem sabiedrība liek daudz lielākas cerības, cerot, ka viņi apvienos un iemiesos visu to labāko no iepriekšējiem un esošajiem mūziķiem, kā arī radīs un kļūs par kaut ko pavisam unikālu. Vecākas paaudzes mūziķi, iespējams, ir noturīgāki vai spējīgāki distancēties no šāda spiediena, tomēr arī viņi cieš no darba nestabilitātes, ienākumu nevienmērības un citiem faktoriem, kas ietekmē labbūtību.
Turklāt ne tikai mūzikas industrijā, bet arī citās jomās pastāv stigma, ka jaunieši nevar un nedrīkst ciest no depresijas, savukārt vecāka gadagājuma cilvēki ir lemti skumjām, izsīkumam un intereses zaudēšanai par sevi. Taču patiesība ir citāda - neviens vecums nav imūns pret emocionālu slodzi. Ir svarīgi saprast, ka katrs cilvēks ir atšķirīgs, un faktori, kas ietekmē labbūtību, ir individuāli. Ikvienam var nākties saskarties ar grūtībām jebkurā vecuma posmā.
Kā uzlabot savu labbūtību?
Ilze Medne, sertificēta pieaugušo izglītības trenere, personāla vadības eksperte un organizāciju attīstības konsultante, koučs saka: "Runājot par mūziķu labbūtību, nedrīkst aizmirst, cik sarežģīti šajā profesijā ir vispār atļauties pauzi, atpūtu. Lai to izdarītu, ir jābūt ļoti skaidram plānam – finanšu plūsmai, iekrājumiem vai strukturētam atbalstam, gan individuāli, gan no nozares puses. Tādas prasmes kā finanšu pratība, emocionālā noturība un arī prasme atjaunoties var palīdzēt šādus posmus ieplānot, izturēt.
Ja mūziķim šūpulī tiek ielikts talants, tad reti kuram tiek arī tādas prasmes kā spēt atpūsties, atgūties, plānot vai strādāt sprintos, nevis maratonā. Tās ir jātrenē katram individuāli un tās būtu jāintegrē industrijā kopumā. Rūpes par sevi nav rakstura iezīme, bet ikdienā kopjama attieksme, kas ir pamatā stabilai mentālajai veselībai un spējai reaģēt nenoteiktībā, stresā, pārmaiņās.
Tāpat labbūtība sākas ar mazām, ikdienišķām izvēlēm – pietiekamu miegu, kustību, apzinātu pauzi un “iečekošanos” ar sevi - kā es jūtos?, ko es vēlos?, sarunu ar draugu vai profesionāli, vai spēju pateikt “nē” brīdī, kad esi jau pārslogots. Dot sev darba ritmu, kurās ieplānotas atelpas dienas “ārpus zonas”, bez sociālajiem tīkliem un sarunām. Neuzskatīt atteikšanos un pauzi par vājuma pazīmi – tā ir profesionāla disciplīna, kurā ikviens radošs cilvēks iegulda, lai varētu darīt to, kas viņu iedvesmo ilgtermiņā."
Sertificēta pieaugušo izglītības trenere, personāla vadības eksperte un organizāciju attīstības konsultante, koučs Ilze Medne
Mūzikas nozares ilgtspējīgai attīstībai ir būtiski veidot atbalsta sistēmas, kas pārsniedz vienkāršu apzināšanos par mentālo veselību. “Fonds Līdzskaņa” piedāvā praktiskus risinājumus mūziķiem visos karjeras posmos - no personīgās izaugsmes kursiem un individuāla mentoringa līdz psiholoģiskās un fiziskās veselības atbalsta programmām. Šīs atbalsta programmas ir izveidotas ar mērķi sniegt atbalstu Latvijas mūzikas nozarē strādājošiem, veidojot vidi, kurā radošais potenciāls plaukst, neizdedzinot pašu mākslinieku.
Lai sniegtu nepieciešamo atbalstu, “Fonds Līdzskaņa” sadarbībā ar sertificētiem mentālās veselības speciālistiem un nozares mentoriem ir izveidojis īpašus mērķziedojumu grozus, kuros apvienoti dažādi palīdzības veidi:
- mentora vai izaugsmes kouča individuālās sesijas;
- atbalsts fiziskās un mentālās veselības stiprināšanai;
- atbalsts profesionālajai izaugsmei un radošās domāšanas attīstībai.
Savukārt sabiedrība kopumā tiek aicināta novērtēt tos, kas bagātina mūsu ikdienu ar mūziku - lai tā turpinātu mūs iedvesmot katru dienu.
Šo vēstījumu ik gadu popularizē arī “Fonda Līdzskaņas” rīkotie pasākumi, tajā skaitā - Mūziķu labdarības skrējiens, kas šoruden notiks jau ceturto reizi. Ikgadējā pasākuma mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību mūzikas nozares dalībnieku fiziskajai un mentālajai veselībai, kas ir būtiski ilgstošai un nepārtrauktai radošajai darbībai.
Mūziķu skrējiens 2025 ar saukli “Saglabā ritmu neizdegot!” notiks 13. septembrī Rīgā, pie Māras dīķa. Piedalīties tiek aicināti visi - gan mūziķi, gan klausītāji. Reģistrācija “Mūziķu skrējienam šeit.
Projekts tiek īstenots ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta finansiālo atbalstu.
