Intervijā nodibinājumam “Fonds Līdzskaņa” par savām psiholoģiskajām problēmām, par to, kā ar tām cīnīties un kas varētu palīdzēt, stāsta viena no jaunās paaudzes populārākajām mūziķēm Latvijā - Būū.
- Kāpēc mentālā veselība un psiholoģiskās problēmas biežāk rodas tieši radošiem cilvēkiem?
- Viens liels faktors ir rutīnas trūkums. Ar to es domāju tādu “pozitīvo rutīnu”, kas mūziķiem un citiem radošajiem cilvēkiem bieži iztrūkst: laba miega higiēna, sabalansēts uzturs, regulāra fiziskā slodze un apzinātības prakses ir pamats, lai cilvēkam būtu laba mentālā veselība. Koncerti naktīs, izdegšanas, stress, benzīntanku maltītes “pa fikso”, braucot no koncerta, kofeīna palielināts daudzums, lai varētu pirms termiņiem pagūt pabeigt projektus – tie visi, šķiet, ir pārbaudījumi tikai fiziskajam ķermenim, bet tā kā mentālā veselība iet roku rokā ar fizisko, tad, šos apstākļus ignorējot, man personīgi ir neiespējami būt pie labas mentālās veselības.
Vēl svarīgi apzināties, ka radošiem cilvēkiem nav finansiālu garantu. Es līdz šim nebiju satikusi nevienu radošu personu, kurai nebūtu liels, konstants stress un nedrošība par savu iztiku. Īpaši Covid-19 pandēmijas laikā. Un man tajā skaitā. Tas, cik daudz laika un naudas investīciju ir jāveic, lai būtu pilnas slodzes mākslinieks, bieži nesaņemot neko pretī, ir kosmiski... Mūsu tirgus apstākļos nodrošināt savu dzīvi nav viegli. Nauda, lai cik ļoti negribētos, arī ir faktors, kas vai nu grauj vai, ja tās ir pietiekami, uzlabo veselību. Gandrīz visiem māksliniekiem, ieskaitot mani, ļoti noderētu regulāras psihoterapeita vizītes, bet kā mēs zinām, arī tam ir vajadzīgi stabili un pietiekami lieli ienākumi.
- Vai Tu pati esi saskārusies ar mentālās veselības problēmām, ar kurām būtu gatava dalīties, lai iedrošinātu kolēģus vajadzības gadījumā pēc palīdzības vērsties pie speciālista?
- Ja pilnīgi godīgi, tad es esmu nelaimīga un cīnos ar atkarībām. Nepiedēvēšu sev konkrētas diagnozes – lai to dara speciālisti, kad es beidzot varēšu atlicināt līdzekļus, lai pie tāda vērstos, taču tas, ka man šobrīd ir slikta mentālā un fiziskā veselība, ir skaidrs. Un man nav problēmu to atzīt vai runāt.
Es cīnos, es strādāju ar sevi, ārstējos, kā māku, taču man ir svarīgi neradīt to absurdo ilūziju, ka panākumi vienmēr nes laimi un mieru. Un tas, ka mākslinieks uz skatuves dzied, dejo un priecājas, nebūt nenozīmē, ka viņam viss dzīvē ir rožaini.
Man ir kļuvušas ļoti aktuālas “augšas un lejas”. Tādi “kalniņi”, kuri īpaši aktualizējas pēc lieliem notikumiem: koncertiem, fanu rindām uz fotogrāfijām, “zelta mikrofoniem”, piedāvājumu jūrām utt. Es pēc katra trakā notikuma vienkārši atnāku mājās uz savu pieticīgo dzīvoklīti, kur dzīvoju viena, aizslēdzu durvis, paraudu, ja sanāk izspiest kādu asaru, un lūdzu “kalendāra Dievu”, lai man iedod vismaz dažas stundas grafikā refleksijai un pašterapijai. Lai pati saprastu to, kas tikko notika. Es līdz šim diezgan bezatbildīgi atļāvos visu Būū darbības posmu absolūti ignorēt faktu, ka man ar šo jauno informāciju ir jāsadzīvo, tā sevī “jāpārvāra”, būtībā tā jāizdzīvo. Ja divus gadus nebija laika, lai pat paēstu, vai ieietu dušā katru dienu, tad kur nu vēl var atļauties stundām padziļināti reflektēt par saviem pārdzīvojumiem. Kā es jūtos? Kas man sāp? Kā es sev šobrīd daru pāri? Protams, vajadzētu “papaijāt” sevi un sabučot par to, ka esmu malacis un atkal pārvarēju pati sevi un milzīgās bailes...
Sevi ir jāanalizē, un tad šī analīze praksē jāpielieto, lai sevi sakārtotu. Jādara tas, ko sauc par sevis mīlēšanu.
Ja runājam par šo posmu manā dzīvē, tad ir nākusi sapratne, ka patiesībā esmu anormāli spēcīga sieviete. No nulles, bez atbalsta un bez ticības no apkārtējiem celties piecos no rīta vairākus gadus pēc kārtas, un visu dzīvi pakārtot, lai strādātu pie viena mērķa... Tas nav viegli. Ļoti daudz grūtību, baiļu un šķēršļu ir pārvarēts, un esmu pateicīga par to disciplīnu un spēku, ko es ikdienā kultivēju. Ja es nerūpētos par savu veselību – gan fizisko, gan garīgo –, tad es nesasniegtu pat trešdaļu no tā, kas šobrīd notiek manā dzīvē. Tomēr esmu sapratusi, ka paralēli mūzikai un radošā satura radīšanai man šobrīd galvenā prioritāte, kas stāv pāri visam, ir mana veselība.
***
Atceries:
dot savu artavu nodibinājuma “Fonds Līdzskaņa” uzsāktajā labdarības kampaņā mentālās un psiholoģiskās veselības grūtībās nonākušu mūziķu atbalstam “Nevajag izlikties, BET BŪS LABI!”, vari JAU TAGAD: ziedo www.lidzskana.lv/veikals/merkziedojums#veikals.
