Par savu problēmu ar dzīves ritmu un ikdienu stāsta mūziķis un mūzikas pedagogs:
Nesen lasīju rakstu jūsu “Facebook” kontā, kur mūziķe Būū stāstīja, ka radošajā sfērā ir rutīnas trūkums. Tas mani ierosināja uzrakstīt jums, un pastāstīt par savu problēmu – manā dzīvē ir iestājusies tik liela rutīna, ka vairs negūstu gandarījumu no paveiktā. Ikdienā esmu mūzikas skolotājs privātskolā, bet vakarā pasniedzu nodarbības jaunajiem mūziķiem mūzikas skolā. Savukārt brīvdienās spēlēju grupā. Mana kā šīs jomas pārstāvja problēma, tieši otrādi, jau vairākus gadus ir pārlieku lielā rutīna – mācību stundas no 8:30–15:30, mūzikas nodarbības 16:00–19:00, grupas mēģinājumi divas reizes nedēļā un koncerti nedēļas nogalēs. Lai arī Covid-19 pandēmijas laikā šis ritms tika izjaukts, izveidojās jauna, taču tikpat nogurdinoša rutīna pie datora ekrāniem. Saka, ka rutīna ir laba lieta, tomēr jūtu, ka tā mani pārvērš par robotu. Ko darīt? Iet prom no darba vai grupas?
Mūs konsultē klīniskā un veselības psiholoģe Liene Grantiņa:
Rutīna pati par sevi nav nekas slikts, tā palīdz sakārtot mūsu ikdienu, radot drošības sajūtu un mieru. Jautājums drīzāk būtu, kāpēc mūs vairs neapmierina šī rutīna, un tieši kas konkrēti tajā mūs vairs neapmierina? Ja mēs ikdienā esam ieguldījuši daudz pūļu, tiekušies pēc mērķa, bet ciešam neveiksmi, tad var iestāties neapmierinātība un īgnums. Tā ir zemapziņas agresija pašam pret sevi. No tā var ciest arī mūsu veselība un iet zudumā ļoti daudz enerģijas.
Īgnums rodas no nepareizas dzīves izpratnes. Mēs sagaidām no sevis pārāk daudz. Mūsu darbībām nav jānes uzvara vai zaudējums, bet vienīgi rezultāts, kas pats par sevi nav ne labs, ne slikts. Ja rezultāts mūs neapmierina, tad ir jāmaina sava uzvedība un jāveic citas darbības, kas varētu atnest tādu rezultātu, kas mūs apmierinātāku labāk. Patiesībā jebkurš rezultāts ir panākums, pat tad, ja tas mūs neapmierina. Tā ir iespēja iemācīties kaut ko jaunu un derīgu. Jebkurš rezultāts ir jauns ceļa posms mūsu mērķu sasniegšanai.
Kā sākt mainīt savu ikdienu?
Ja jūti, ka tevi neapmierina ikdienas rutīna, tad uztaisi sarakstu ar lietām, kas tevi neapmierina. Tad padomā, vai agrāk tev šīs lietas sagādāja prieku. Ja atbilde ir “jā”, tad jāsaprot, kāpēc šobrīd tās vairs tev nesagādā prieku, kas tavā dzīvē ir mainījies.
Var arī sarakstīt lietas, ko tu ikdienā dari, sagrupējot tās pozitīvajās, kas tev joprojām sagādā prieku, un negatīvajās, kuras tevi ietekmē ar mīnusa zīmi. Pēc tam izdomā, kuras no tām tu vēlies un vari mainīt. Piefiksē ikdienas ritmā lietas, kas tevi ietekmē pozitīvi un atgādini sev par tām! Bet negatīvi ietekmējošām lietām – apzinies to cēloni un aizstāj tās ar citām, mazāk negatīvām!
Kopumā jāskatās, cik daudz tavas ikdienas rutīnas lietas ir pozitīvas, bet cik daudz negatīvas? Kāda kopumā ir tava dzīve – pozitīva, vai tomēr ne tik ļoti? Mūsu ikdienā ir daudz lietu, procesu un notikumu, kas nav tik interesantas un pozitīvas, bet kuras mums ir jādara. Tas gan ne vienmēr nozīmē, ka tās mūs ietekmē negatīvi, tās var būt arī neitrālas – neizsaukt mūsos negatīvas izjūtas. Jautājums ir: vai pozitīvās lietas mūsu ikdienā ir vairāk par negatīvajām? Ja nav, tad jādomā kā mūsu svaru kausam likt nosvērties vairāk pozitīvajā virzienā.
Reģistrējies Mūziķu labdarības skrējienam mentālās veselības atbalstam. Skrējiens notiks 2022. gada 17. septembrī Rīgā, pie Māras dīķa.
Reģistrēties vari: www.lidzskana.lv/veikals/merkziedojums#veikals
