PSIHOLOGS VAIRS NEPALĪDZ

PSIHOLOGS VAIRS NEPALĪDZ

Ko darīt, ja mentālo problēmu risināšanā vairs nepalīdz pat psihologa konsultācijas? Savā stāstā dalās Latvijas šlāgergrupas līderis (42 gadi):

Nu jau vairākus gadus regulāri apmeklēju psihologa konsultācijas, lai vieglāk tiktu galā ar savām emocijām un pārdzīvojumiem. Lai arī pēdējos 2 gadus konsultācijas vairāk bija attālinātā režīmā, līdz šim tās palīdzēja un jutos labi. Taču pēdējos 9 mēnešos gan vairs tā nevar teikt. Pats jūtu, ka kļūstu depresīvāks, nav viegli saņemties pat koncertiem, nemaz nerunājot par piedalīšanos saviesīgajā dzīvē, aktivitātēm ar kolēģiem–mūziķiem... Izdomāju nomainīt psihologu, lai gan ar iepriekšējo sadarbojos vairāk nekā 4 gadus. Pie speciālista liekas, ka atveros, bet, izejot no kabineta, šķiet, ka neko neesmu pateicis un naktīs mokos ar domām un emocijām, kuras nemāku atrisināt. Kā rīkoties šādā situācijā? Man jāmeklē nopietnāka speciālista palīdzība?

Mūs konsultē klīniskā un veselības psiholoģe Liene Grantiņa:

Reizēm valda uzskats, ka psihologs ir burvis, mags vai brīnumdaris, kas “iestatīs” mūsu smadzenes pareizā vietā un saregulēs tā, kā vajag. Bet tas ir mīts. Tieši tāpat, kā tu nevari piespiest kādu sevi mīlēt, tu nevari otra vietā kaut ko izmainīt, vai, kas vēl svarīgāk, likt viņam mainīties. Tas ir jādara mums pašiem. Pārmaiņu nebūs, ja mēs nemainīsimies paši. Un, pats galvenais, negribēsim to darīt. Mēs jūtamies slikti, jo kādas lietas mūsu dzīvē mēs darām nepareizi. Psihologs var palīdzēt mums atklāt, kas ir šīs lietas un kā tās mainīt, bet viņš nevar mūsu vietā tās izmainīt. To varam tikai mēs paši. Bet psihologs strādā ar problēmu “šeit un tagad”. Viņš palīdz atrast risinājumu problēmai tuvākā nākotnē.

Reizēm iemesls mūsu grūtsirdībai var būt kādas nopietnākas mentālas problēmas, tad ir jāveic psihodiagnostika, lai saprastu, vai pamatā šai problēmai nav depresija, trauksme vai kāda cita problēma. Ja psihologs diagnosticēs ievērojamu trauksmi vai depresiju, tad, iespējams, būs jāvēršas pēc palīdzības pie psihiatra.

Reizēm mūsu mokošās domas un emocijas ir pārāk dziļas, un mēs gadiem nespējam paši realizēt lietas, kas palīdzētu tikt ar tām galā. Problēma var nākt mums līdz no agras bērnības, un tāpēc mēs to īsti nespējam ne saprast, ne atpazīt, un, lai to atrisinātu, būs nepieciešama ilgāka terapija pie psihoterapeita.

Ko varētu darīt ikdienā?

Nopērciet sev skaistu kladi, tādu, kas iepriecina jūsu acis. Katru dienu šajā kladē ierakstiet lietas, kas jūs šajā dienā ir iepriecinājušas, kas jums ir paticis, varbūt atgadījies neparastāks notikums, kas izsaucis jūsu smaidu, vai bijušas lietas, par kurām šajā dienā esat bijis pateicīgs. Svarīgi ir rakstīt pozitīvās lietas. Mūsu problēma reizēm ir tā, ka mēs esam pārāk pesimistiski noskaņoti, kā ēzelītis I-ā slavenajos Vinnija Pūka piedzīvojumos. Saulainā dienā mēs nopūšamies un sakām, ka tas jau nebūs uz ilgu laiku. Lietainā dienā mēs nopūšamies un sakām – mūžīgi tikai līst un līst. Tāpēc ir jāmācās mainīt savu domāšanu, ienesot tajā pozitīvismu.

Otra lieta, ko es varētu ieteikt, nāk no amerikāņu psihiatra M. Eriksona. Nopērciet sev 15 dažādas istabas puķes, tām noteikti jābūt dažādām. Nopērciet arī grāmatu par istabas augiem, lai jūs zinātu, kā tie pareizi jākopj. Iemācieties šos augus pavairot un dāviniet tos visos svētkos saviem draugiem, paziņām, radiem. Svarīgi ir dalīties ar šiem augiem. Pēc laika jūs pat aizmirsīsiet, ka jums ir bijušas kādas problēmas. Augu audzēšanu, protams, varētu aizstāt ar kādu citu hobiju, piemēram, izgatavojot suvenīrus no koka, māla u.tml., bet ar nosacījumu, ka ar tā rezultātiem jādalās ar saviem līdzcilvēkiem visos viņu svētkos.

Trešais, kā mainīt savu ikdienu, būtu pozitīvais pastiprinājums komunikācijā ar līdzcilvēkiem. Šī metode nāk no “Marte Meo” terapijas. Tas nozīmē, ka, komunicējot ar citiem cilvēkiem, kolēģiem, ģimenes locekļiem un īpaši ar bērniem, mēs skatāmies viņiem acīs, uzmanīgi klausāmies, ko viņi stāsta. Pēc tam sniedzam pozitīvu apstiprinājumu, ka esam dzirdējuši sacīto un saprotam, ko cilvēks stāsta. Bieži vien, uzklausot citus, mēs neskatāmies acīs, tā abpusēji zaudējot tik daudz pozitīvu emociju. Ja mēs skatāmies otram acīs, tad pamanām viņa smaidu un pozitīvo attieksmi pret sevi. Ja mēs pie otra vēršamies ar smaidu, tad arī saņemam to pretī, tā iegūstot pozitīvu lādiņu un pozitīvas emocijas visai dienai.

Atceries:
dot savu artavu nodibinājuma “Fonds Līdzskaņa” uzsāktajā labdarības kampaņā mentālās un psiholoģiskās veselības grūtībās nonākušu mūziķu atbalstam “Nevajag izlikties, BET BŪS LABI!”, vari JAU TAGAD: https://www.lidzskana.lv/veikals/merkziedojums#veikals

"Līdzskaņa. Skanēt līdzi, būt iezvārotam, iešūpotam, paņemtam līdzi." -Valdis Atāls

Par mums

Par Fondu Līdzskaņa

“Fonds Līdzskaņa” atbalsta mūziķus, kuri devuši ievērojamu ieguldījumu Latvijas kultūras dzīvē, bet šobrīd dažādu iemeslu dēļ vairs nevar aktīvi darboties mūzikas nozarē. Fonds sniedz gan atbalstu veselības un sadzīvisku problēmu pārvarēšanai, gan piedāvā praktisku palīdzību, lai uzlabotu mākslinieka ikdienas apstākļus vai aktualizētu radošo darbību.

Vairāk par fondu Nodibinājuma statūti Nodibinājuma nolikums