UZMANĪBAS NOTURĪBA

UZMANĪBAS NOTURĪBA

Pēdējā gada laikā vairs nespēju pabeigt projektus laikā.
Esmu producents un ikdienā strādāju ar vairākiem mūziķiem un viņu mūziku. Jau vairāk kā 10 gadus ik dienas dzīvoju pēc konkrēta grafika – ceļos 6 no rīta, ja vien iepriekšējā dienā nav bijis koncerts. Pēc rīta skrējiena svaigā gaisā, no 8 rītā līdz 12 dienā aktīvi daru darbus. Pēc pusdienām atkal 4 stundas strādāju. Līdz šim nekad nebiju kavējis projektu termiņus, kā arī nenācās domāt attaisnojumus, kādēļ kaut kas nav paveikts kārtīgi. Tomēr nu jau gandrīz pusotru gadu vairs nesanāk ievērot paša izveidoto grafiku – guļu līdz 11 rītā, vakaros nevaru aizmigt. Kad cenšos koncentrēties darbam, uzmanība novēršas pat pie mazākajiem sīkumiem – no ielas skan mūzika, uz galda glāzē šūpojas ūdens un līdzīgi. Kolēģi man saka, ka esmu pasācis runājot knibināt pirkstus un ar pildspalvu sist pa galdu, agrāk man neviens to nebija teicis.

(Producents, 56 gadi)

Mūs konsultē klīniskā un veselības psiholoģe Liene Grantiņa:

Darba produktivitātes zudums, uzmanības noturības grūtības, kas neļauj koncentrēties darbam, neizskaidrojams nemiers, stress, traucēts miegs – tā mūsu organisms signalizē par to, ka kaut kas nav kārtībā. Iespējams, tā ir trauksme vai pat depresija. Tāpēc būtu svarīgi saprast, kas to izraisījis.

Trauksme un bailes būtībā ir dabiska reakcija uz kādu bīstamu vai saspringtu situāciju, bet, ja tās kļūst par mūsu ikdienas sastāvdaļu, tad liecina par kādu mentālu problēmu vai pat saslimšanu. Savukārt, depresija var rasties gan pamatoti, kāda smaga mūsu pārdzīvojuma rezultātā, gan arī bez jebkāda acīmredzama pamata. Cilvēkam dzīvē viss var būt kārtībā, bet viņš vienalga jūtas nomākts. Depresija bieži vien parādās pēc kādiem satraucošiem notikumiem, bet cēlonis var būt arī gēnos, to ietekmē hormonu izmaiņas un veselības problēmas. Ja zinām, ka mūsu tuvākajiem radiniekiem ir bijusi depresija, tad var pastāvēt varbūtība, ka arī mēs varam to mantot.

Ja mēs nejūtamies droši, mīlēti vai novērtēti, tad mums pārtrūkst saikne ar pilnvērtīgu dzīvi. Cilvēks ikdienā var nejust piepildījumu, nejusties novērtēts un nespēt kontrolēt savu dzīvi.

Depresija ir kā zīme par to, ka ir nepieciešamas pārmaiņas. Iespējams, tavs ķermenis signalizē par to, ka ir laiks paņemt pauzi un meklēt ceļu pretī jauniem sapņiem un sasniegumiem. Varbūt ir laiks mainīt tavu domāšanas veidu. Iespējams, Tev ikdienā dominē negatīvā domāšana – šaubas par sevi, noniecināšana, pārāk augstas prasības pret sevi un līdzcilvēkiem, sevis un citu kritizēšana, gaidas, ka piepildīsies sliktākais scenārijs. Negatīvā domāšana izraisa stresu, raizes, trauksmi, panikas lēkmes, bailes, skumjas, depresiju, aizvainojumu, dusmas, neapmierinātību, bezspēcības un bezcerības sajūtu. Visas šīs negatīvās emocijas noved pie enerģijas līmeņa pazemināšanās, fiziskas saslimšanas, bezmiega, iespejams pat alkohola, ēdiena vai citas atkarības. Negatīvā domāšana izraisa enerģijas deficītu, tāpēc mums jāmaina sava domāšana pozitīvā virzienā. Pozitīvā domāšana rada enerģijas rezerves. Tā rada mieru, prieku, laimi, iedvesmu, motivāciju un apņēmību, pieņemšanu un pacietību un cerību. Pozitīvā domāšana paaugstina enerģijas līmeni un rosina aktivitāti. Neļauj negatīvajām domām pārņemt tavu domāšanu un laupīt tev prieku.

Pašam reizēm grūti mainīt savu ierasto domāšanu, tāpēc labāk vērsties pēc palīdzības pie psihologa vai psihoterapeita. Ja esam gatavi paši cīnīties ar savām negatīvajām domām, tad vispirms jāsāk ar to, ka nodrošinām sev katru dienu vismaz divas stundas kustības svaigā gaisā, jo tās mazina depresiju. Paralēli tam ieviešam sev sarakstu ar lietām, kas mums izsauc pozitīvas emocijas un rada prieku. Katru rītu mostoties sakām - paldies par jaunu, skaistu, tīru dienu, kura mums atnesīs daudz pozitīvu emociju. Katru vakaru pateicamies par šo nodzīvoto dienu un atceramies piedzīvotās pozitīvās lietas. Kā arī vakarā izlīgstam ar visiem tuviniekiem, atceroties seno gudrību “lai saule nenoriet jums dusmojoties!” Nenesam negatīvās lietas sev līdzi jaunā dienā!

Atceries:
dot savu artavu nodibinājuma “Fonds Līdzskaņa” uzsāktajā labdarības kampaņā mentālās un psiholoģiskās veselības grūtībās nonākušu mūziķu atbalstam “Nevajag izlikties, BET BŪS LABI!”, vari JAU TAGAD: https://www.lidzskana.lv/veikals/merkziedojums#veikals

"Līdzskaņa. Skanēt līdzi, būt iezvārotam, iešūpotam, paņemtam līdzi." -Valdis Atāls

Par mums

Par Fondu Līdzskaņa

“Fonds Līdzskaņa” atbalsta mūziķus, kuri devuši ievērojamu ieguldījumu Latvijas kultūras dzīvē, bet šobrīd dažādu iemeslu dēļ vairs nevar aktīvi darboties mūzikas nozarē. Fonds sniedz gan atbalstu veselības un sadzīvisku problēmu pārvarēšanai, gan piedāvā praktisku palīdzību, lai uzlabotu mākslinieka ikdienas apstākļus vai aktualizētu radošo darbību.

Vairāk par fondu Nodibinājuma statūti Nodibinājuma nolikums