Šī gada 8. oktobrī nodibinājums "Fonds Līdzskaņa" un "Radio SWH" organizē jau otro Mūziķu labdarības skrējienu "Pieliec plecu!". Šogad kampaņā pirms skrējiena un skrējiena laikā tiks vākti ziedojumi veselības un citās grūtībās nonākušu mūziķu sociālo radošo nometņu organizēšanai, lai palīdzētu mūziķiem atkal iekļauties sabiedrībā un atgriezties uz skatuves.
Lasīt vairāk
Par savu problēmu ar dzīves ritmu un ikdienu stāsta mūziķis un mūzikas pedagogs:
Nesen lasīju rakstu jūsu “Facebook” kontā, kur mūziķe Būū stāstīja, ka radošajā sfērā ir rutīnas trūkums. Tas mani ierosināja uzrakstīt jums, un pastāstīt par savu problēmu – manā dzīvē ir iestājusies tik liela rutīna, ka vairs negūstu gandarījumu no paveiktā. Ikdienā esmu mūzikas skolotājs privātskolā, bet vakarā pasniedzu nodarbības jaunajiem mūziķiem mūzikas skolā. Savukārt brīvdienās spēlēju grupā. Mana kā šīs jomas pārstāvja problēma, tieši otrādi, jau vairākus gadus ir pārlieku lielā rutīna – mācību stundas no 8:30–15:30, mūzikas nodarbības 16:00–19:00, grupas mēģinājumi divas reizes nedēļā un koncerti nedēļas nogalēs. Lai arī Covid-19 pandēmijas laikā šis ritms tika izjaukts, izveidojās jauna, taču tikpat nogurdinoša rutīna pie datora ekrāniem. Saka, ka rutīna ir laba lieta, tomēr jūtu, ka tā mani pārvērš par robotu. Ko darīt? Iet prom no darba vai grupas?
Laura Jēkabsone ir populārās grupas “Latvian Voices” dalībniece – viņas muzikālo panākumu saraksts ir garš, bet sasniegumi profesijā – ļoti cienījami. Ne velti “Latvian Voices” ir saņēmusi daudzas mūzikas industrijā augsti vērtētas balvas. It kā būtu viss, lai varētu sevi saukt par mūzikas jomā gandarījumu guvušu cilvēku. Taču intervijā Laura atklāti stāsta par savu pieredzi, izejot terapijas seansus pie psihoterapeita, par to, kā cīnīties ar mentālās veselības problēmām, no kurām nav pasargāts neviens.
Lasīt vairāk
Par savu psiholoģisko problēmu, ar kuru sadzīvot kļūst arvien grūtāk, stāsta viens no Latvijas reperiem:
Esmu reperis, līdz ar to daudz laika pavadu cilvēku “barā” vai uz skatuves. Gandrīz visu laiku esmu cilvēkos... Tomēr tajā pat laikā visu laiku iekšēji jūtos vientuļš. Runājot ar cilvēkiem, nepamet sajūta, ka viņi nemaz nevēlas ar mani komunicēt, savukārt esot skatuves epicentrā pat šķiet, ka neesmu “uz vietas”, bet esmu kaut kur kaut kādā savā pasaulē. Bieži gadās, ka esot cilvēku pūlī top jaunas rīmes, jo nešķiet, ka esmu piederīgs apkārt esošajiem un apkārt notiekošajam. Ar prātu jau saprotu, ka cilvēkiem apkārt esmu svarīgs... Tad kāpēc nespēju justies, kā nākas?
Ko darīt, ja mentālo problēmu risināšanā vairs nepalīdz pat psihologa konsultācijas? Savā stāstā dalās Latvijas šlāgergrupas līderis (42 gadi):
Nu jau vairākus gadus regulāri apmeklēju psihologa konsultācijas, lai vieglāk tiktu galā ar savām emocijām un pārdzīvojumiem. Lai arī pēdējos 2 gadus konsultācijas vairāk bija attālinātā režīmā, līdz šim tās palīdzēja un jutos labi. Taču pēdējos 9 mēnešos gan vairs tā nevar teikt. Pats jūtu, ka kļūstu depresīvāks, nav viegli saņemties pat koncertiem, nemaz nerunājot par piedalīšanos saviesīgajā dzīvē, aktivitātēm ar kolēģiem–mūziķiem... Izdomāju nomainīt psihologu, lai gan ar iepriekšējo sadarbojos vairāk nekā 4 gadus. Pie speciālista liekas, ka atveros, bet, izejot no kabineta, šķiet, ka neko neesmu pateicis un naktīs mokos ar domām un emocijām, kuras nemāku atrisināt. Kā rīkoties šādā situācijā? Man jāmeklē nopietnāka speciālista palīdzība?
Kāpēc mūziķi nerunā par mentālajām problēmām?
Lasīt vairāk
Pēdējā gada laikā vairs nespēju pabeigt projektus laikā.
Esmu producents un ikdienā strādāju ar vairākiem mūziķiem un viņu mūziku. Jau vairāk kā 10 gadus ik dienas dzīvoju pēc konkrēta grafika – ceļos 6 no rīta, ja vien iepriekšējā dienā nav bijis koncerts. Pēc rīta skrējiena svaigā gaisā, no 8 rītā līdz 12 dienā aktīvi daru darbus. Pēc pusdienām atkal 4 stundas strādāju. Līdz šim nekad nebiju kavējis projektu termiņus, kā arī nenācās domāt attaisnojumus, kādēļ kaut kas nav paveikts kārtīgi. Tomēr nu jau gandrīz pusotru gadu vairs nesanāk ievērot paša izveidoto grafiku – guļu līdz 11 rītā, vakaros nevaru aizmigt. Kad cenšos koncentrēties darbam, uzmanība novēršas pat pie mazākajiem sīkumiem – no ielas skan mūzika, uz galda glāzē šūpojas ūdens un līdzīgi. Kolēģi man saka, ka esmu pasācis runājot knibināt pirkstus un ar pildspalvu sist pa galdu, agrāk man neviens to nebija teicis.
(Producents, 56 gadi)
Par ne visai ierastu psiholoģisku problēmu stāsta Latvijā zināma dziesmu tekstu un mūzikas autore:
Labdien! Šoreiz vēlos palikt anonīma persona. Jūs manus tekstus un mūziku noteikti esat dzirdējuši citu mūziķu izpildījumā, jo ikdienā rakstu vārdus un mūziku dažādiem izpildītājiem. Es neslēpju, ka esmu dzimumneitrāla persona – neesmu ne sieviete, ne vīrietis. Man ir ļoti žēl, ka latviski man nav iespējas izteikties tā, lai sevi neieliktu kādā no dzimumiem, bet ne par to ir šis stāsts. Lai arī ikdienā es neesmu redzama uz skatuves publikas priekšā, joprojām manā darbā un dzīvē ir nepieciešams, lai cilvēki mani uztvertu nopietni. Tas, ka esmu dzimumneitrāla persona, nemaina to, ka es esmu laba savā darbā un spēju izdarīt visu, kas nepieciešams. Bieži saskaros ar gadījumiem, kad man liek izvēlēties – esmu sieviete vai vīrietis, sākot no apģērba, līdz pat vārdam un uzrunas formai. Nemaz nerunāsim par pārmetumiem, ka man nepieciešams nodibināt attiecības, lai es kaut ko šajā dzīvē būtu sasniegusi. Kā man rīkoties situācijās, kad sastopos ar šādiem pārmetumiem? Kā tikt galā ar emocionālo slogu, kas rodas no sabiedrības nosodījuma?
Jūnijā ir apkopoti nodibinājuma "Fonds Līdzskaņa" veiktās mūziķu aptaujas rezultāti par radošās profesijas pārstāvju psiholoģisko stāvokli un mentālo veselību. Kā atzīst "Fonda Līdzskaņa" valdes priekšsēdētāja un Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības izpilddirektore Liena Grīna, tad aptaujas rezultāti ir satraucoši.
Lasīt vairāk
Par beidzamajā laikā parādījušos paaugstinātu aizkaitinātību mums stāsta Latvijā zināma operdziedātāja, tomēr vēloties šajā gadījumā palikt anonīma:
Kopš bērnības esmu bijusi ļoti mierīga, un šķiet, ka nekas nevar mani sadusmot. Arī stresa situācijās parasti biju tā, kura saglabāja mieru. Tomēr pēdējā laikā mani ir ļoti viegli aizkaitināt, pat klausītāji, kuri koncertā bieži lieto telefonu, manī izraisa dusmas, un tās ir grūti kontrolēt. Man tas ir ļoti neraksturīgi, tādēļ vēlos saprast, kas to izraisa. Pēdējos mēnešus guļu ļoti labi, sportoju, un pat “izlādējos”, ejot uz boksu, tomēr šķietami nekas nepalīdz būt mierīgai un “neuzvilkties” par sīkumiem.
Savu stāstu mums uzticēja Latvijā zināmas grupas ģitārists un dziedātājs (32 gadi), tomēr šajā gadījumā vēloties palikt anonīms:
- Covid-19 pandēmijas laikā koncerti nenotika, un biju jau atradis citus peļņas veidus. Tomēr kopš gada sākuma, kad sākām atgriezties aktīvā kultūras dzīvē, esmu kļuvis ļoti aktīvs un atgriezies uz skatuves. Lai arī visu Covid-19 laiku mājās sportoju un piekopu veselīgu dzīvesveidu, jūtu, ka pēdējos divus mēnešus man vairs nav spēka ne koncertiem, ne sportam... Ik reizi, kad jādodas uz koncertu (un tas taču iepriekš bija kaut kas tāds, kas vienmēr sagādāja prieku), cenšos izdomāt attaisnojumus, lai varētu palikt gultā. Nav vēlmes ne ierastajām nodarbēm, ne kam jaunam, lai arī visu mūžu esmu bijis ļoti aktīvs un centies atrast jaunus izaicinājumus. Pēdējā mēneša laikā ļoti bieži saaukstējos un slikti guļu. Baidos, ka, strauji atgriežoties darbos, mani ir piemeklējis izdegšanas sindroms. Vai tā varētu būt? Kā ar to cīnīties?
Liene Grantiņa ir klīniskā un veselības psiholoģe ar vairāk nekā desmit gadu darba pieredzi, palīdzot cilvēkiem tikt galā ar mentālās un psiholoģiskās veselības problēmām. Viņas rūpju lokā ir gan bērni, gan pieaugušie. Un starp tiem cilvēkiem, kam palīdzēts, ir arī daudzi radošo profesiju pārstāvji.
Lasīt vairāk
Arī pašvaldības sniedz palīdzīgu roku saviem iedzīvotājiem, kuri šobrīd palikuši bez ienākumiem. Atsaucoties uz pieejamo informāciju, “Fonds Līdzskaņa” ir apkopojis, kādas iespējas pieteikties pabalstiem COVID-19 pandēmijas laikā ir lielākajās Latvijas pašvaldībās.
Ieskaties un uzzini, kā Tev var palīdzēt Tava pašvaldība!
Lai pandēmijas laikā palīdzētu māksliniekiem, kuri nonākuši finansiālās grūtībās, zaudējot jebkādus ienākumus atcelto un pārcelto publisko pasākumu dēļ, Spotify, sadarbojoties ar MusiCares un Pasaules veselības organizāciju (WHO), nodibinājis 10 miljonu dolāru lielu fonda Spotify Covid-10 Music Relief projektu, kam pievienojas arvien vairāk mūziķu visā pasaulē.
Lasīt vairāk
Kamēr kultūras nozares darbinieki gaida jaunākos valdības risinājumus COVID-19 izraisītās krīzes seku novēršanai un turpmākai nozares attīstībai, esam apkopojuši informāciju par to, kas uz doto brīdi jau ir pieejams atbalstam stipendiju, pabalstu vai citu risinājumu veidā.
Lasīt vairāk“Fonds Līdzskaņa” atbalsta mūziķus, kuri devuši ievērojamu ieguldījumu Latvijas kultūras dzīvē, bet šobrīd dažādu iemeslu dēļ vairs nevar aktīvi darboties mūzikas nozarē. Fonds sniedz gan atbalstu veselības un sadzīvisku problēmu pārvarēšanai, gan piedāvā praktisku palīdzību, lai uzlabotu mākslinieka ikdienas apstākļus vai aktualizētu radošo darbību.
Vairāk par fondu Nodibinājuma statūti Nodibinājuma nolikums
© lidzskana.lv, 2024. Visas tiesības aizsargātas.
